Runā skatītājs

Jurija Djakonova režisētajā izrādē „Genesis XP” Bībeles sākummotīvs sastapās ar industriālā hallē iebūvētu mūsdienu cilvēka paradīzīti – gluži vai sērijveida māju dzīvokli.

Man patika! Forši! Vienīgais - es ļoti ilgi domāju, vai viņi tiešām ir bijuši kaut kur nebūt deviņus gadus?! Tas taču ir tik daudz! Bet tajās bildēs jau visu var redzēt, mainās ķermeņa uzbūve, seja, viss! Tā man bija tā pārsteidzošākā atklāsme. Ka mani nemāna. (Klinta)

Festivāls „Homo Novus” ir uzbangojis un jau vairākas dienas plaši plūst, piedāvājot blīvu dienas programmu katram novatorisku teātrālo izpausmju cienītājam. Pastarpām notiek arī Haines R. Avdala un „deepblue” grupas izrāde „ Lauka darbi – viesnīca” kā Latvijas teātra vidē ļoti neparasta parādība. Tā ir izrāde, kurā skatītājs nokļūst vienatnē ar viesnīcas istabas rēgiem un līdzradot pats par tādu top.

No skata visai nopietni vīrieši salikuši uz skatuves ceļojumu suvenīrus atgādinošus krāmus un tagad izliekas par it kā parastiem cilvēkiem, kas atklāti stāsta, ko darījuši, kā gājis, ko domā. Vienlaikus viss ir saplānots un sahoreografēts līdz pēdējam.

Ļoti nereāli tas, ka tu skaties uz aktieriem, un tā skaņa austiņās ir savādāka. Būtu daudz citādāk, ja viņi vienkārši kliegtu vai, ja būtu skaļruņi, bet tas, ka tā skaņa ir tā kā tieši galvā, man liekas ļoti oriģināls risinājums. (Madara)

Liekas pat, ka izrādē, kurā piedalās aktieri ar tik fantastiski uztrenētiem ķermeņiem, nemaz nevajag saturu un stāstu, jo ķermeņi paši par sevi ir gana fascinējoši, lai varētu gūt mākslas baudījumu.(Ligita Smildziņa, ISMA uzņēmējdarbības vadība kultūras specializācijas programmas direktore)

"Man ļoti patika. Es patiesībā nezināju, uz ko es īsti nāku, jo es pamatā ļoti gribēju dzirdēt "Swedbank" kori! Taču ļoti labi, ka bija lekcijas, jo vienkārši, manuprāt, izrāde pavēra skatu uz mūziku no dažādiem skatupuntkiem - gan no akadēmiskā, gan no pilnīgi tāda.. Vides un akustikas viedokļa, jo tā arī būtībā ir mūzika!" (Kristīne, auklīte un apkopēja)

Cirka mākslinieku Kamilu Buatelu satieku festivāla centra trepju galā - Kaņepes Kultūras centra (Skolas ielā 15) bēniņos. Turpat puskrēslā zem vecām koka sijām, stikla vates putekļiem, naglainiem dēļiem, savdabīgiem apdrupušu cauruļu līkločiem, aizsargmaskas uzlikuši, ar āmuriem un urbjiem rokās līkņā seši viņa kolēģi un domubiedri. Viņi nav nelegālie viesstrādnieki, kas Latvijā ieplūduši no Francijas.

Kad es ierodos Ģertrūdes ielas teātrī, lai palūkotu, kā norit "Katastrofu būvniecība", izrādes autori - Krišjānis, Jēkabs, Roberts, Emma, Paulīne un Valters, kopā ar projekta vadītājām Evu Meijeri-Kelleri un Sibillu Milleri, guļ uz grīdas, tēlojot mirušus.

Brīvībai ir daudz pakāpju. Pirmā – vēl mulsa nezināšana, ko ar to iesākt, un impulsīva vēlme drosmīgi izmantot visas tās sniegtās iespējas. Otrā, daudz sarežģītāka un dziļāka, ir ne tikai drosme nebaidīties, bet arī apzināta spēja izvērtēt un atteikties no liekā. Pirmajai ir jārada apstākļi. Otrā nāk tikai pēc pirmās.

Miera ielas bijušajā Tabakas fabrikā savu laboratoriju radusi jaunu teātra mākslinieku grupa Jurija Djakonova vadībā, lai festivāla "Homo Novus" eksperimentālās programmas "Prove III" ietvaros radītu izrādi "Genesis XP". Par sižetisko pamatu izrādei ir ņemtas Bībeles pirmās nodaļas, kas vēsta par pasaules un cilvēku radīšanu un vēlāko izraidīšanu no Ēdenes dārza.

Lai gan tas notika jau pirms diviem gadiem, vēl šodien atceros, kā abas izgājušas no kinostudijas ar labāko draudzeni, nerunājām. Saraunājām, ka dosim viena otrai laiku šo izrādi pārstrādāt sevī. Turpinām pārstrādāt joprojām. Tā ir dzīva izrāde.