Homo Novus 2015

Programma

Koku opera. Pilsēta

Anna Ķirse, Andris Kalnozols
6., 7. septembris 22.00, LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Zeļļu iela 25 | Bezmaksas

Uz pilsētas kokiem mēs esam pieraduši skatīties kā uz kaut ko cilvēkam noderīgu – tie attīra gaisu, padara ielas skaistākas, sniedz ēnu karstās vasaras dienās, kalpo kā patvērums lietus laikā. Šīgada festivāla atklāšanas notikums – komponistes Annas Ķirses, dramaturga Andra Kalnozola, mākslinieka Andra Eglīša un arhitekta Austra Mailīša miniatūrā opera Rīgas koku galotnēs aicina palūkoties uz kokiem no cita skata punkta un iztēloties, ko koki teiktu, ja tiem būtu balss. Iespējams, tie neapmierinātībā šalktu par sakņu neērto stāvokli asfalta dobēs vai locītos sāpēs par mēģinājumiem tos izskaust no attīstībai paredzētām pilsētas daļām. Taču visticamāk, ka kokiem nav mums ko teikt un tie aug paši savā stāstā – lēnos dialogos un vētrainās drāmās, kamēr cilvēks paliek koku ēnā.

Par māksliniekiem

Anna Ķirse ir viena no savdabīgākākajām Latvijas jaunajām komponistēm. Sākotnēji darbojusies neatkarīgajā mūzikā, 2013. gadā viņa iestājās Rolanda Kronlaka kompozīcijas klasē Latvijas Mūzikas akadēmijā, bet šobrīd studē maģistrantūrā pie Jāņa Petraškeviča. Kļuvusi par diplomētu komponisti, Anna ar aizrautību šķērso dažādu žanru robežas, radošās prakses centrā liekot akadēmiskās un elektroakustiskās mūzikas sintēzi un vēlmi izvērst akustisko instrumentu skanējumu ārpus ierastajām robežām.

Dramaturgs, režisors un scenārists Andris Kalnozols ienāca teātrī kopā ar leģendāro leļļu un objektu teātra apvienību umka.lv, uzrunājot ne tikai ar skumji asprātīgiem tekstiem un situācijām, bet arī ar jūtīgu un smalku eksistenci uz skatuves. Kalnozolu interesē tā sauktie “mazie cilvēki” – dzīves pabērni, zaudētāji, strādnieki, bezpajumtnieki un alkoholiķi, un eksistenciālā stīga šo cilvēku dzīvēs.

Mākslinieka Andra Eglīša interešu lokā līdzās glezniecībai ir arī arhitektoniski telpiskas konstrukcijas un scenogrāfija. Latvijas ekspozīcijas Armpit autors (kopā ar Katrīnu Neiburgu) Venēcijas biennāles 56. starptautiskajā laikmetīgās mākslas izstādē, 2013. gada Purvīša balvas laureāts. Personālizstādes Latvijā un pasaulē, tajā skaitā “Mazsālītie garie gurķi” (kopā ar Katrīnu Neiburgu) galerijā AV17 Viļņā un Ganību dambī 30 Rīgā, “Kaut kur tepat” galerijā Daugava, “Zemes darbi” Mūkusalas mākslas salonā.

Austris Mailītis ir arhitekts, arhitektu biroja Mailitis Architects vadītājs. Saņēmis Latvijas Arhitektūras lielo gada balvu 2017 par Šaoliņas lidojošo mūku teātri Ķīnā. Autors Latvijas paviljonam pasaules izstādē Expo 2010 Šanhajā. Izstrādājis vairākus īslaicīgās (pop-up) arhitektūras paraugus, tajā skaitā Eiropas kultūras galvaspilsētas Rīga 2014 vasaras paviljonu un vasaras kafejnīcu Cēsīs, kas vienlaikus bija arī Cēsu Alus brūža rekonstrukcijas arhitektonisko risinājumu prototips. Mežaparka Lielās estrādes pārbūves arhitekts.

Veidotāji

Komponiste Anna Ķirse
Režisors un libreta autors Andris Kalnozols
Scenogrāfi un gaismu mākslinieki: Andris Eglītis, Austris Mailītis
Diriģents Artūrs Gailis
Sitaminstrumentālisti: Aleksandrs Jalaņeckis, Guntars Freibergs, Elvijs Endelis
Dziedātāji: Agate Burkina, Zigmārs Grasis, Jūlija Vasiļjeva
Producenti: Sandra Lapkovska, Jānis Laucenieks, Latvijas Jaunā teātra institūts
Pirmizrāde alternatīvās kamermūzikas festivālā “Sansusī” 2016. gada augustā

Rīgas pirmizrāde

6., 7.

septembris

22.00

LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte

Bezmaksas

Valoda

Latīņu valodā

Ilgums

15 min.

Adrese

Zeļļu iela 25, Rīga

Izrāde notiek brīvā dabā.

Atbalsta

< Atpakaļ uz visām izrādēm